Pazaudēt vēju.

autors: DEIBORA [dzejoļi]

Ilgi šai dzīvē
Ar vēju skrēju,
Līdz kādu dienu
Es viņu
Pazaudēju.

Melni mākoņi nāca
Un zibeņi baidīja,
Vējš aiztrauca tālāk,
Mani,gurušo,
Nepagaidīja.

Gribas tik ļoti
Ar vēju traukties,
Ar pelēko ikdienu,
Ar zemīti
Nesajaukties.

Bet vēji trauc garām...
Ar smaidu skatos-
Cik ātri tie saber
Man sudrabu
Matos.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
dorotii	2007-07-13 13:21
..un kas ir autors šim dzejolim?
Bils	2007-07-13 13:34
autors ir...vējš!....
auseklis	2007-07-13 14:15
Atgādina pasaku par vēju un rožu krūmu, Pērs Gints un Solveiga, nepiepildītie, nepalaistie sapņi...
mistik	2007-07-13 18:03
Piekrītu auseklim!
pirineja	2007-07-13 22:37
Elksnes motīvā.
klusaisMiileetaajs	2007-07-15 21:48
Vecs cilvēks, bet KĀ raksta...! Lai Grims nāk un pamācās! :))
tavssargs	2007-07-16 07:53
Ieslēdz ventilātoru! :))
Plaanpraatinjsh	2007-07-16 07:54
Vai tad slota salūza vai. Palūdz lai kāds mužiks sasien jaunu bērza slotuun varesi atkal lidināties.Tagad gan ir pērkamas plastmasas. Bet vai tās der lidošanai?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!