Nemeklee jaanjtaarpinju ziemaa...

autors: Amarille [dzejoļi]

Aust riits,melnaa tumsaa es gaisma.
Tu briinies-manis vairs nav.
Nemeklee jaantaarpinju ziemaa,
Paaraak dziljs sniegs un salst.
Vijoli speeleeju,gitaarai liidzi
Skaneeja tava balss,
Un ar aadu es sajutu kliedzienus
No visiem apkaart,kam salst.

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
sibemols1507	2007-07-10 21:14
Tev iepaticies rakstīt, tas labi, taču nespied uz kvantitāti, bet kvalitāti.
lauvene4	2007-07-10 21:17
skan... melodisks,dvēselisks:)
mistik	2007-07-10 23:04
Kaut kas te ir! Domu neizpratu, bet noskaņa interesanta!
Burve77	2007-07-11 10:41
Es gribēju te daudz ko rakstīt,par ritmu un tā..., bet nerakstīju, jo tik tiešām NOSKAŅA ir! Un mūzika...
kodax	2007-07-11 10:56
Interesanta doma!
planeeta	2007-07-11 13:53
Nuja, pievienoju savu necilo balsi iepriekšējiem komentētājiem. Noskaņa jir.:))
pagaliite	2007-07-11 14:21
Negatavs dzejolis.
klusaisMiileetaajs	2007-07-11 14:43
Dažs prot tā čīgāt vijoli, ka ne tikai jāņtārpiņi, bet pat miroņi pamostas. :))
Amarille	2007-07-11 20:54
Ja mostas mironji,tad tas ir izcils vijolnieks,kaut vairaak taadu buutu!
Plaanpraatinjsh	2007-07-12 08:01
Nezinu kā ar miroņoem, bet domāju kā var dzirdēt ar ādu.Ak, tā - var gan! Auss jau arī sastāv no ādas gabala. Viss pareizi - vienkārši ģoniālistisks dzejolis.
Amarille	2007-07-12 20:38
Man taada ljoti juutiiga aada bija,kliedziens radiija skanju svaarstiibas ,taa ,luuk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!