Nemeklee jaanjtaarpinju ziemaa...

autors: Amarille [dzejoļi]

Aust riits,melnaa tumsaa es gaisma.
Tu briinies-manis vairs nav.
Nemeklee jaantaarpinju ziemaa,
Paaraak dziljs sniegs un salst.
Vijoli speeleeju,gitaarai liidzi
Skaneeja tava balss,
Un ar aadu es sajutu kliedzienus
No visiem apkaart,kam salst.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sibemols1507	2007-07-10 21:14
Tev iepaticies rakstīt, tas labi, taču nespied uz kvantitāti, bet kvalitāti.
lauvene4	2007-07-10 21:17
skan... melodisks,dvēselisks:)
mistik	2007-07-10 23:04
Kaut kas te ir! Domu neizpratu, bet noskaņa interesanta!
Burve77	2007-07-11 10:41
Es gribēju te daudz ko rakstīt,par ritmu un tā..., bet nerakstīju, jo tik tiešām NOSKAŅA ir! Un mūzika...
kodax	2007-07-11 10:56
Interesanta doma!
planeeta	2007-07-11 13:53
Nuja, pievienoju savu necilo balsi iepriekšējiem komentētājiem. Noskaņa jir.:))
pagaliite	2007-07-11 14:21
Negatavs dzejolis.
klusaisMiileetaajs	2007-07-11 14:43
Dažs prot tā čīgāt vijoli, ka ne tikai jāņtārpiņi, bet pat miroņi pamostas. :))
Amarille	2007-07-11 20:54
Ja mostas mironji,tad tas ir izcils vijolnieks,kaut vairaak taadu buutu!
Plaanpraatinjsh	2007-07-12 08:01
Nezinu kā ar miroņoem, bet domāju kā var dzirdēt ar ādu.Ak, tā - var gan! Auss jau arī sastāv no ādas gabala. Viss pareizi - vienkārši ģoniālistisks dzejolis.
Amarille	2007-07-12 20:38
Man taada ljoti juutiiga aada bija,kliedziens radiija skanju svaarstiibas ,taa ,luuk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!