Skrējiens pēc laimes...

autors: kodax [dzejoļi]

Varētu jau uzcelt laimes pili,
lai visiem izsalkušiem pietiktu tās,
un cik lielai tai pilij jābūt,
lai mūsu zoles tur nenomaldās.

Varētu jau pielikt kabatas pilnas,
lai visai dzīvei laimes gana būtu,
bet cik lielam ir jābūt mēram,
lai tās nekad mums nepietrūktu.

Varētu jau nelaimi izsvītrot ārā,
lai netraucē pa gludo ceļu iet,
bet tad tai laimei vērtības nebūs,
nebūtu kam pakaļ skriet...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-07-09 11:42
manas zoles maldās ka tik nu, majtes.....:)))
lauvene4	2007-07-09 12:03
bezgalīgā laimes pils, katrā stūrī sapnis zils...:))
evelina37	2007-07-09 12:28
Man nevajaga lielu laimi,bet pietiek ar mazām retām,bet īstām.
Bils	2007-07-09 13:41
eveliin, man ir biezpienmaiziite....:)))
mistik	2007-07-09 19:35
Ja laimi nejūt, tad tā ir! :) Kāda starpība liela vai maza!
klusaisMiileetaajs	2007-07-09 23:45
Piekrītu kodaks. Piedod, nevarēju atrast uz tastatūras x burtu! :))
ne_jau_taa	2007-07-10 14:19
Tā laimes sajūta ir atkarīga no tā,kā ko uztver.Ir cilvēki,kas to jūt katrā sīkā prieciņā,ir tādi,kam nekad nekas nav labs diezgan....

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!