Lai lido

Uzraušos Stāvkrasta augstajā kāpā
Pašā smailē, pašā spicē...
Izstiepju roku cik tālu vien var,
Lēni un saudzīgi atveru plaukstu.

Plaukstā krāsains taurenītis -
Skaistākais no skaistākiem;
Ai, kā sanāca, ka viņš
Manā dzīvē aizķērās.

Pēdējais vēl skatiens mans,
Bučiņa un skumīgs glāsts:
Lido raibais taurenīti,
Nevaru es turēt Tevi.

Lido esi laimīgs tur,
Pabūt Tev ir nolemts kur;
Mūžš tas Tavs un laiks tas Tavs,
Ceļš mums ejams katram savs.

Bet, ja sirdī stīga notrīs,
Atceries par meiteni,
Kura Tevi kalnā nesa
Un tad vaļā palaida...

Vari tikai domās viņu
Skaut ar spārna vēzieniņu;
Bet, ja atgriezīsies pats,
Laimīgs tiešām tai būs gads.:)