Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tumšā laime

Šai naktī ļoti aukstajā
Es mazu liesmu saredzu
Tā pieķeras tik cieši
Un siltumu es nejūtu


Lai cik man auksti nebūtu
Es iešu savu ceļu
Lai sirds man ātri nesadeg
Melnu rozi turēšu


Ak, mīla, saldā, stiprā
Tu kvēli mājo manī
Tu liec man dzīvot tālāk
Tu liec man elpot dziļāk


Es redzu gaišu staru
Dzīvē savā drūmajā
Man sirds tik ļoti sāp
Es mīlu, tikai mīlu
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-29 15:55 
Fantastiski tīrs naivisms, kā zelta tīrradnis Klodaikā. :)
 jan4yx  2004-06-29 16:27 
man jau liekas ka treshaa 4etrrindiite ir lieka.. bet nu.. saapeet jau saap
neatbildeeta miilestiiba kas nemaz jau nerada gaismu tumsas iekljautajaa praataa...
:P
 Danissima  2004-06-29 21:44 
nu baigi...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?