Dīvaiņi

autors: kodax [dzejoļi]

Dīvaini cilvēki brīžiem ir,
savādi uzņem dzīvi,
var bēgt no vētrām un puteņiem,
un ugunī lekt pret visiem likumiem.

Var nelaimē smiet
un dziesmiņu dungot,
bet priekos – asaras liet;
un var uzkāpt pašā augstākā kalnā
lai vērotu, kā saule riet.

Dīvaini cilvēki brīžiem ir
šajā savādā pasaulē,
kur laime un nelaime
vienā saitē ar cilvēkiem iet
un ticēt brīnumiem
kaut kas tiem liek…

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-07-06 10:02
mjaaa, diivaini.:)
klusaisMiileetaajs	2007-07-06 10:26
Un Tvaika ielā Rīgā viņiem periodiski notiek semināri un pieredzes apmaiņa. :))
kollin	2007-07-06 10:26
Cilvēki IR dīvaini, bet savādāk jau nemaz nevar būt, nebūtu interesanti!:)))
Pozy	2007-07-06 11:51
un var uzkāpt pašā augstākā kalnā lai vērotu, kā saule riet. šito toč esu jau lasījusi...
kodax	2007-07-06 12:00
Varbūt arī, Pozy! Domāju, ka tādu dīvaiņu kā es pasaulē pietiekami daudz, jo arī man patīk vērot saules rietu. Tikai uzkāpt pašā augstākajā kalnā diez vai man izdosies... :( Paldies Tev!
planeeta	2007-07-06 12:04
Jap, man patīk!:))) Un, piekrītu Kollin, tas būtu tik draņķīgi garlaicīgi, ja tie ļauži būtu "normāli"!:))))
tavssargs	2007-07-06 14:13
Armijā visi ir vienādi Reglamenta priekšā.
kodax	2007-07-06 14:25
Aga - it īpaši - jauniesauktie! :))
ne_jau_taa	2007-07-06 14:33
Ja neticēs,kas tad būs?
kodax	2007-07-06 14:38
Tad dzīve būs neinteresanta!:(
mistik	2007-07-08 01:17
Smuki! Katram piemīt kāda dīvainība!
kodax	2007-07-08 12:16
O, tas gan! :)) Paldies Tev!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!