ņaud
es skrēju pakaļ zālei
klab zobi
klab riteņi
klab istabas durvis
žvīk - žvīk
tu žāvājies
kā cilvēks
uz netīra audekla
atskan soļi
un bildē
paverās
jūras dzelme
tu nāc
tu nenāc
tu dzirdi
kaķēni ņaud
aizsmakuši
nē
jā
nē
dzīvi kā tu
kad vēlies atraut sevi
Viedokļi par dzejoli |
Bils |
2007-07-05 12:34 |
klīniskā nāve. |
susulacis |
2007-07-05 13:29 |
žēl to kaķa bērnu,,, |
mistik |
2007-07-05 21:29 |
Piekrītu susurlācim! |
kodax |
2007-07-06 10:56 |
Ļoti labi izteikta doma! Paldies par jauko dzeju! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|