Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ex-draugam

Kaut vienu rītu
Tu puķu vainagu vītu
Un ziedus manos matos pītu.

Ar rozēm un orhidejām
Tu vari iet uz dejām
Lai vērtos uz tukšām sejām.

Viršus un pienenes
Pie manas gultas pienes
Un ceptas siermaizītes.

Kaut vienu dienu
Neatstāj mani vienu
Dzerot tēju ar pienu.

Pankūkas ar medu
No laukiem tev vedu
Un iomes austo segu.

Kaut vienā naktī
Tu stāvētu vaktī
Pār manu miegu

Un sapņu laivā
Bezviltus glaimā
Mēness atstarotu tavā vaigā.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-29 16:00 
Nu tāds pasūtījuma dzejolis! Pienenes un virši zied diametriāli pretējos gadalaikos,
šeit dzejā izskatās pēc trakas pretrunas, ja nedaudz savādāk ietērpt varētu panākt
mīlas efektu sezonas garumā.
 babymoon  2004-06-29 16:01 
kaut kas i un kat kas nav. bet kopumaa- piennemami. katraa gadiijumaa turpini
raxtiit:)
 xb2  2004-06-29 16:43 
tas ir domaac tipa neatkariigi no gadalaikiem..jebkuraa laikaa...kautvai magonju
ziedeeshanas laikaa..:)
 GRS  2004-06-29 22:08 
nju jaaaa ir kaa ir :))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?