Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Tu
Tu aizdzini no manis projām melno nakti,
Kas iznīcības spārniem elpu žņaudza man. Ar tumšo sveču sūro,nedegošo dakti Tu pēkšņi važas sarāvi,lai dzirdu:dzīve san. Tu aizraidīji projām drūmās ziemas domas, Jo pavasara elpa taču dabā tvan, Bet dzīvē šajā man bij sajukušas lomas Vien asras dvēli slāpēja,jo tumsa baisi skan. Tu biji tas,kas noticēt man lika, Ka cauri tumsas plēksnēm kaut kur saule aust. Nu miers man sirdī,jo tai prieka piliens tika, Kas,acis paceļot, spēj skumjas projām traust.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|