Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rīta rosmes dziesmiņa

Sapnītis pašķīst - kā sapluinīts..
Veru actiņas - tāds sagumzīts,
Mēnestiņs slēpjas - kā izrūnīts,
Atkal, atkal - atvilcies rīts!!

Katru rītu- un akurāt:
Skrienu aiz stūra- pačurāt..
Gulētu ilgi - mīļuprāt,
Pažēlo mani, vecomāt!

Atveru muti, klabinu zobus,
Taustu starp viņiem- patukšos robus,
Izstaipu kājas - uz podiņu dodos,
Kamdēļ no sapnīša- šorīt es modos?

Katru rītu- un akurāt:
Skrienu aiz stūra- pačurāt..
Gulētu ilgi - mīļuprāt,
Pažēlo mani, vecomāt!

Izaugšu liels - uz skoliņu došos,
Dzīvi vadīšu rakstītos grožos.
Bučošu meitenes - bruncīšos košos,
Tētim un māmiņai - palepošos.

Katru rītu- un akurāt:
Skrienu aiz stūra- pačurāt..
Gulētu ilgi - mīļuprāt,
Pažēlo mani, vecomāt!


Viedokļi par dzejoli
 sibemols1507  2007-07-02 12:00 
Padomu tev teikšu es:
Apliec autiņbiksītes!
 planeeta  2007-07-02 12:27 
Eheheeee!:))))))))
 mazaa_burve  2007-07-02 12:36 
Tev tas podiņš aiz stūra bija?
 susulacis  2007-07-02 12:39 
Dzīvojām.. laukos..
 mistik  2007-07-03 00:24 
Vai ta laukos podiņa nav??!!
 kollin  2007-07-03 08:57 
Iegādājies naktspodiņu, tādu cmuku ar pukītēm...hi-hi-hi....:))))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?