Tikai vārdi

kad gadi pildās dzīves svaru kausā,
un sudrabainām lāsēm
ielīst matos,
kad laika cirstās grumbās
vieglu ceļu asar`s rod,
tad zini -
vēl jau viss ir tikai priekšā,
vēl dzīves ceļš nav galapunktā.

tad neskumsti,
bet apkārt paskaties,
uz savu dzīvi atskaties,
un paļaujies uz saviem bērniem,
uz mazbērniem,
kas tavas dzīves lolojums,
kas mieru tavai sirdij dos.

māt, neraudi!
tie tikai vārdi...
tās tikai domas, kuras silda sirdi,
man vajadzēja ātrāk apskaut tevi,
un pieglausties...
un tikai vārdus teikt!