Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Objektīvs vērotājs

Ķieģeļi pacelās debesīs,
Kā lodes pieneņpūkas krita.
Tai dienā pēdējā:
Kad pulksteņi gadsimtus sita.

Pret kalniem tecēja upes
Un mākoņi ienira jūrās.
Liesmojot izšķīlās pupas..
Un lietus garšoja sūri.

Ellē pārvērtās klusums
Tur Eņģeļi šāva ar spalvām.
Sniegos ietinās tukšums
Un velni lēca bez galvām.

Tam visam stāvēju pāri,
To visu nejutu es..
To vēroju skatienu kāru:
No Dieva .. paduses


Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-06-20 13:34 
nu tu i iekaartojies siltaa vietinjaa!!!...:)))
 tavssargs  2007-06-20 14:10 
Vai Tev darbā nav jābūt, ka te visu laiku peršas raksti? :(
 susulacis  2007-06-20 14:35 
tAVSSSARG_ es ir darbā un tas netraucē 3 min.. uzrakstīt perš..
 Burve77  2007-06-20 15:06 
Jā, tavssarg, ne jau vienmēr vajag 5 stundas dzejolītim, citreiz pietiek arī ar trim
minūtītēm:))
 GedertsPiebriedis  2007-06-20 16:04 
Šajā darbā autors rāda savu domu ekspresijas un to apliecina arī vienā no savām
replikām.
 planeeta  2007-06-20 16:54 
Es tik iedomāju, nez, kur tie eņģeļi tās spalvas rāvuši?!:)))))
 kollin  2007-06-20 17:08 
Vietiņa tiešām silta!:))) Vai, Lacīt, pieblatoties var?:)))
 kollin  2007-06-20 17:08 
Atvainā, laikam jau vajadzēja - Lācīt, nevis lacīt!:))))
 Plaanpraatinjsh  2007-06-20 17:38 
Aizej uz AKAA dzejoli un pamācies, kā vajag rakstīt!
 Plaanpraatinjsh  2007-06-20 18:13 
Nu..? Izlasīji?
 mistik  2007-06-20 19:01 
Jā...papriekš atrod siltu vietiņu un tad uzrīko milēniumu savā stilā!! :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?