Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

nopietnāk

Vissnopietnāk.
Rits saulains
Vakars svelmains
Bet man rūp rūp
Vakara sirds.
Gluži kā cements
Iejaukts stāv.
Un brīvos vārdos esam brīvi
Tas ir vairāk nekā stīvi.
Un piemeklē vārdus
Šos nostalģisks apklusums.
Klusums viemērigi
Sēro.nez par ko.
Violetas puķes stāv
Un aug.
Viņas ir optimistes.
Un cenšas būt garā brīvas
Un nezkapēc viņas
Nevienam neinteresē.
Laikam jau sen puķu laiki beigusies.
Un videolaiki sākušies.
Cits blenž puķēs
Un apmīļo tās
Cits skatās dvd
Un neapmīļo tās.
Un lai cik savādi būtu
Dzelzs smaids uzkurina citus
Un amerikāņu smaids
Uzplaiksnī.
Un visi skatās tālēs lielajās.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-06-19 23:57 
Kaut kas man te patika, brīžiem gan mocīts un "savilkts".:)
 mistik  2007-06-20 00:33 
Man violetas un stāvošas puķes nesaistās ar optimismu, bet katrs jau saprot dzeju
citādi!!
 Bils  2007-06-20 09:42 
violetais testos skaittās(kāds pētnieks izpētījis)- nelīdera krāsa....līdera krāsas
esot: dzeltena, sarkana...:)))...dzejolis patika!...un kāpēc nevar būt kāds, kam
patīk violetas puķes? meitenes vārds pat ir: Violeta...:)))
 sauliite_buu  2007-06-20 11:33 
līdz videolaikiem dzejolītis dija ļoti jauks. Un liekas beigas nojauc sākuma noskaņu.
pat par puķēm šķiet ir cits stāsts
un šīs rindas:

"Un lai cik savādi būtu
dzelzs
smaids uzkurina citus
un amerikāņu smaids
uzplaiksnī"

ir pašas par sevi
Es
šo dzejolīti sadalītu trijos.
bet tas nu tā...
Ļoti jau labs :)
Lai izdodas!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?