Esmu es pats..

Skatos kā turku pupas briest un stīgo..
Skatos kā Kolorādo vaboles lido..
Dzirdu kā sienāži spēlē džīgu,,
Un klausos kā mušas mēslu čupā spieto.

Tā vasara, tā rīta asara.. nenorausta
Tā svelme un dūmaka meža lokā.
Tā dzīve, kas mūs kā lellītes rausta..
Tā mīla , kas iegriezta bērza kokā.

Man patīk, ka klīstu es viens ,
Ka papēžos asni un dzeloņi duras.
Es mīlu to, kā smaržo siens,
Un bikses uz gurniem vēl turas.

Gribu staigāt un skraidīt pa dzīvi pliks,
Gribu gabaliem no dzīves rieciena kost.
Es nezinu, vai otrreiz viss man vēl tiks..
Es eju un rauju puķītēm galviņas nost...