Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

lūk.

mirklis pie mirkļa
saprāts pie ārprāta raustās
ābeļu ziedi birst
ārprāta matos
muļķis pie mirkļa vēl
ārprātīgi turas
kāds noteikti tajā visā
bezgalīgi buras
māca pasaku
labajiem bērniem
ar aizspiestām acīm
ziedlapiņas mētā
no viena uz otra
altāra pusēm
ar pelniem ziedlapiņas jaucas
birst atkal ābeļu ziedi
ārprāta matos
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-06-15 19:20 
Ārprātīgs dzejolis :)
 jasione  2007-06-15 19:21 
Man negribējās "ierubīties" šai ārprātā..
 GedertsPiebriedis  2007-06-15 21:03 
Kolēgas, būsim iecietīgi pret citu dzejnieku jaunradi un arī vērīgi! Esmu pilnīgi
pārliecināts, ka šā darba autors grib lasītājam pavēstīt kaut ko svarīgu, bet
pagaidām vēl, mums nezināmu apstākļu spiests, nedrīkst runāt atklātā tekstā.
Atvainojos.
(es te kā tāds tavssargs...)
 gurka  2007-06-15 21:30 
domas jau te ir labas, tik nedaudz tās "raustās" ..... :)
 klusaisMiileetaajs  2007-06-16 10:21 
Ja būtu jebkādas pieturas zīmes, tad varbūt saprastu kaut ko. :))
 tavssargs  2007-06-16 10:51 
Man gan patīk! Var just, ka dzejniecei uz pleciem ir armijas rūdījums un liela dzīves
pieredze.
 planeeta  2007-06-17 23:12 
Nū nekas jau tāc!:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?