Karš

Es dienēju kādā valstī
Par karavīru, kas līķus balstī.
Tur lielgabali uz mani šauj,
Un ideālus manus grauj.

Mēs esam tik lupatu lelles,
Mūs vada zvēri no elles.
Uz lauka karā ļaudis mirst,
Gribas šos zvērus sūtīt....

Bet vai šīs dzīvības nevienam nerūp patiesi?
Vai, karavīr, pār viņām asinis liesi?
Tirānisks karš šis bezjēdzīgais,
Būs tas laikam bezgalīgais.

Kas vienaldzīgi noskatās to,
Tas ļaunu sevī pārmanto.
Ja vien bailes atļautu,
Tad galvas es šīs nokautu.

Visapkārt asinis šķīst un līst,
Kā rozes cilvēku dzīvības vīst.
Bet pienāks laiks, kad sapratīs,
Tik vēls, jo viss peldēs asinīs.