Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ir auksti

Paņem šo roku, sasildi savās,
Auksti, jo auksti man ir.
Paņem šo ledus gabalu rokās,
Kausē to – pārvērt to ūdenī.
Skaties uz mani...
Kā sniegavīrs kūstu tev blakus.

Klausies, tālumā, vēja šalkoņā,
Dzirdi kā vilki šurp skrien?
Atlaid un stājies aiz manis,
Atlaid lai atkal es sasalstu,
Lai būtu kā vairogs tev priekšā vienmēr,
Lai sargātu tevi, lai glābtu.

Nerunā. Lūdzu, nerunā.
Tava karstā elpa kausē ledu.
Kā Lata sieva par sālsstabu kļuva,
Es tagad šeit ledus gabals būšu.
Neraudi, tavas asaras kausēs šo ledu...
Lai es atkal par ūdeni kļūtu.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2007-06-12 23:59 
opreģelisj!;)
 pagaliite  2007-06-13 00:04 
Sniegbaltīte samulsusi
Nezin, ko darīt
Tai no acīm birst krusa
 klusaisMiileetaajs  2007-06-13 09:29 
Labi, ka izlasīju! Mūžīgi aizmirstu, ka ledusskapis jau sen prasās pēc
atlaidināšanas. Tā pieaudzis, ka pat biezpiena paciņu ar grūtībām var dabūt iekšā!
:)))
 GedertsPiebriedis  2007-06-13 10:17 
Darba autors izmanto pretmetus un spekulatīvā manierē pievilina vasaras tveices
nomocītos lasītājus.
 tavssargs  2007-06-13 14:17 
Polārie izlūki! :))
 Neatliekama_Rakete  2007-06-13 15:02 
Jā, pretmeti tik tiešām krietni par daudz izmantoti, turklāt brīžiem ļoti mākslīgi -
īpaši tas attiecas uz vairogu. Nu rezultāts attiecīgi nevar tā uzrunāt kā vajadzētu.
 samiha  2007-06-13 15:23 
Dzejolis labs, tikai, lasot pēdējo rindu, man uzpeldēja asociācija ar izkusušu ūdens
peļķi...
 mistik  2007-06-13 15:29 
Un tikai peļķe palika pāri...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?