Viņā ir kas tāds,kā Tevī nav...
Emocijas dilst
Kā lāstekas
Pavasarī...
Es eju naktī
Viens...
Uz zvaigznēm
Lūkoties...
Viņā ir
Kas tāds
Kā tevī nav...
Mani nesaista
Drāmas un tragēdijas
Tu esi
Viena...
...no divām...
Es eju naktī
Viens...
Uz zvaigznēm
Lūkoties...
Es eju naktī
Viens...
Zvaigznēs ir
Kas tāds
Kā tevī nav...
| Viedokļi par dzejoli |
| mistik |
2007-06-06 23:10 |
| Zvaigznes ir tālu...un aukstas! |
| kollin |
2007-06-07 06:58 |
| Interesants, patika!:) |
| GedertsPiebriedis |
2007-06-07 07:01 |
Pavasarim beidzoties, laiks palicis siltāks, tāpēc autors, nebaidoties saķert kādu
vīrusu, dodas naktī lūkoties visuma tālēs un pārsteigts atklāj, ka tur ir atrodams
daudz kas vairāk nekā viņa draudzene spējusi viņam līdz šim izstāstīt. |
| Minelli |
2007-06-07 07:39 |
| Zvaigznes nav aukstas! :)) Zvaigznes izstaro gaismu arī vēl tad, kad mirušas! :) |
| GedertsPiebriedis |
2007-06-07 08:19 |
Minelli deklarētais ir apspriešanas vērts, lai gan mana pozīcija nav tāda pati. Kā
zvaigzne izstarot dzīvību, ja tā jau mirusi? Nu nekādi nevar! ja tikai uz tās
nenotiek kaut kādi pūšanas procesi, kuru laikā enerģija pārvēršas acij redzamajos
magnētiskajos viļņos. |
| pagaliite |
2007-06-07 18:45 |
zvaigzne nav drāma vai traģēdija
tā tāda dīvaina matērija...:) |
| Neatliekama_Rakete |
2007-06-07 20:39 |
Tāda čabināšanās vien ir. Turklāt tā arī nesajutu, kur tie uzsvari. Domāju, ka tie
atkārtojumi pamatīgi notraucēja. Beigās pat sajutos mazliet piekāsts, ka beigās
ievilkts tas pats kas sākumā. Tas man atgādina vētraino celulītgrupu uzstāšanos,
t.i., sākumā aptuveni aiziet viens no megahitiem, tad kaut kas vārgs, bet lai
izvilktu tās 45 minūtes atkal nobeidzas ar to pašu megahitu un kaut ko vēl no listes.
Tāds ar mokām spiests variants. |
| sarkanmelna |
2007-06-07 21:00 |
| Nu Gedert! Tieši manas domas! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!