Skaitām līdz 12

Mēs ceļu sākam ar pirmo soli.
Nav svarīgi: asfalts tas vai oļi.
Ir vieglāk iet, ja divi kopā,
Pa ceļam sadevušies roku rokā.
Un nepagūsti noskatīt līdz trīs,
Ir reizēm gājiens ļoti īss.
Tu atskaties un četrus redzi,
Ar kuriem parunāties mēdzi.
Tie atpaliek tik metrus piecus,
Viens pakritis.. pēc rokas sniedzas..
Mums seši odi lido pāri
Tie skatot mūs, jūt asinskāri.
Un neko draudziņ nesaki,
Kur daži ir .. būs septiņi.
Līdz astoņiem mums jātiek darbā,
Tur maizi pelnīt cīņā skarbā.
Būs deviņos mums kafijpauze,
Tad visi pīpēs.. maizi grauzīs.
Un desmitus, kad sagaidīsim,
Tad nopūtu mēs palaidīsim:
Cik lēni velkas priekšpusdiena!
Līdz vienpadsmitiem - stunda viena.
Ir jāmocās mums - ak tu tētīt...
Lai divpadsmitos varam :
Pusdienlaiku svētīt..