Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
pievienot savu īsa darbu ---->
--->
Nepamet sajūta, ka sajūta nepamet. Nepamet, sajūta, vai dzirdi, nepārmet. ---> Sēžu starp divām ģildēm uz amatu ielas bruģa. Iedziedos, iedziedos tajā iekšā, ieziežos akmeņos. Slaidas koristes klūp pār mani no papēžu augstumiem. Iedziedos, mīļā, kur pazudušas tavas bižu bantes. Atnāk daiļais fagotists, apsēžas līdzās, iedziedas aptaurēts. Tu esi aptaurēts, zināji, mīļais?, bet es esmu apstīgota. Apstīgota muca, kas skan arī pildīta tikai ar gaisu. Apstīgota. Ziliem ziedu zvaniem. Vēju aprauts koks. Man tā dziesma patika jau nelaikā, pirms laika. Vai tas ko nozīmē uz amatu ielas bruģa. ---> Māsiņa uzlīmē plāksteri uz dūruma vietas (pauze) Vates un vatītes. Tās jau vienmēr krīt nost (pauze) Tās ir radītas, lai kristu, Kristu, tas tu? (pauze) Māsiņa pavisam nepareizi uzlīmē plāksteri (pauze) Baltais mīkstumiņš sargā apmulsušu, tīru ādu (pauze) Līme nodibinājusi diktatūru pār trombocītiem (pauze) (pauze) Es vēlētos izmēģināt jūsu ārstēšanu ar mīlestību (pau nkts) ---> nedaudzumiņš apātijas. varbūt miers var būt.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|