ilgas piepildās

Es stāvu laukā apsētā
Kā savu ilgu kapsētā
Tas sabradāts un nedīkst graudi
Kā dzīvē-smejies tu vai raudi.

Vēl liktens lauku līdzinās
Un nelaimi tas spīdzinās
Bet laimi augstu pacels godā
Kā mīlestību-māla podā
Par kuru skaista meiča prasīs,
Kad pieceļoties dupsi kasīs.

Kaut vilks uz lietu,laiks būs spiedīgs,
Bet meičai tomēr bērniņš iedīgs
Un,pateicoties tam,būs prieki
Viss pārējais būs tikai nieki

Jā,tomēr ilgas piepildās
Zels druva laukā apsētā
Vēl dzīvi vajag izdzīvot,
Pirms jāsatiekas kapsētā
Un es vēl zārkā negribu
(kaut pirmklasīgi tapsētā)