Tin tin tin, tin tin tinn
Mazliet vājprātīgs tavs skats,
Kaitinoši saista manu manu.
Diena kā radīta,
Lai nodotu veco namu.
Un ar platām rokām,
Diriģēju smaržas un siltumu gaisā,
Zem noslēpumu jūras.
Kādam pietrūkst viena santīma,
Lai mīlētu to,
Bet es bagāts
Nodevīgi bagāts -
Uz šī paklusā ceļa.
| Viedokļi par dzejoli |
| nerrs |
2007-05-31 19:33 |
| Citi stāv naktī zem tilta un tad reizēm kļūst naudīgi ... |
| klusaisMiileetaajs |
2007-05-31 23:33 |
| Šitais dzejolis arī laikam par PLP. :)) |
| t_Pauliine |
2007-05-31 23:36 |
šis ir no tirm retajiem dzejoļiem, kuru man iepatikās pārlasīt, kaut uzreiz sapratu,
ka nesapratu neko, izņemot, ka tur stāsts ir par mīlestību!;)))
|
| planeeta |
2007-05-31 23:41 |
| Ja. |
| forele |
2007-06-01 00:03 |
| Nevis "Ja" bet "Jāā"!:) Un pēdējais pants pavisam jāāā.:)) |
| planeeta |
2007-06-01 00:51 |
| Zivīt, citam man nebij spēka.:)) |
| tavssargs |
2007-06-01 08:35 |
Mūsu bataljonā viens kapteinis tāds bija - kā piedzeras, tā prom ielu regulēt KPP
iebraukušās un izbraucošās mašīnas. Un plātās un plātās ar rokām, līdz vienreiz
piedūrās pie plikiem elektrības vadiem.
Kādu laiku bija miers, bet tagad neinu, kur
viņš ir. Dzirdēju, ka Ģenerālštābā. |
| Riitaausma |
2007-06-01 10:16 |
| Sarg, varbūt arī Tev vajag tiem vadiem pieskarties...... |
| Bils |
2007-06-01 11:17 |
| tavssargs, viņš tagad ir Ministrs! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!