Pirms negaisa.

autors: Bils [dzejoļi]

Es pacēlos uz pirkstu galiem,
Un klusi, klusi klausījos.
Kā debesīs no malu malām,
Negaiss visur tuvojās.

Tur mākoņi kā siena rati,
Kas gubu gubās krauti plati,
Tur pamale jau melna kļūst,
Es jūtu, nu tik tūliņ būs.

Ir klusums tāds, ka vēja nedzird,
Tas biedējošs un nomācošs.
Ir kaķis ielīdis jau bedrē,
Es arī nejūtos vairs drošs.

Es pacēlos uz pirkstu galiem,
Un klusi, klusi klausījos.
Kā debesīs no malu malām,
Negaiss visur tuvojās.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-05-30 14:25
Jā! Šitais tiešām smuks dzejolis! :))
susulacis	2007-05-30 14:28
lapppsss :))
kollin	2007-05-30 14:40
Laps, patika!:)))
planeeta	2007-05-30 14:51
Patiesībā, es nesajūsminos. "Negaiss visur tuvojās" nosit ritmu, lasot aplauzos.
agrinja	2007-05-30 15:28
Lasās jau vigli...tā tās rīmes rīmējās...
Minelli	2007-05-30 17:35
Kolosāli! Jo mīlu negaisu! :))
nerrs	2007-05-30 18:41
Es tupēju un ausījos Kā negaiss manī plosījās Tad veikli zālē ieķēros Un atviegloti noelsos .:))) ...tur pietrūka viens pantišš ...
astronoms	2007-05-30 19:46
nu nerram gan bij lieli prieki tam negaiss izlīdzēja lieti tam ārā nāca viss, kas jutās lieki un pielikta ir zāle un cietuši pat sētas mieti...
nerrs	2007-05-30 21:05
Arī šajā žanrā ir vajadzīgs talants .
GedertsPiebriedis	2007-05-31 08:55
Lai arī šā darba autors apraksta biedējošās sajūtas negaisa tuvošanās laikā, kad katrs dzīvību saglabāt gribošs indivīds domā tikai par savu drošību, viņš tomēr saglabā spriest spēju un atrod spēku, lai novērotu arī apkārt notiekošo, par ko liecina dzejolī pieminētais mājdzīvnieks.
mistik	2007-05-31 23:04
:))
sarkanmelna	2007-06-03 13:18
Astronoms ir ar plusu

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!