Noskumis kaķēns viens pats..

autors: kurkurmiitis [dzejoļi]

Tu staigā apkārt,
Bet es greizsirdīgs raugos
Uz durvīm, kas aizslēgtas
Un vienos punos,
Manas uzticēšanās dvēseles augums
Palos un izsīkumā

Kā pa slapju zāli,
Noskumis kaķēns viens pats
Aizsietām acīm durvīs laužos,
Skrāpējot , aplaužot nagus
Reizēm mēģinot pielabināt
Tavu neprātu, savu brīvību mainīt,
To nomest kā vecu ādu
Vakardiena mani vairs nemierina

Pa aizsnigušu pļavu nākšu,
Peļķes būs izbristas, rokas sadzijušas,
asteres aizlauzts zieds
un atbrīvota paļāvība..

Tu raudi..? nevajag..

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2007-05-29 19:54
ļoti jau...:))
Pozy	2007-05-29 22:01
njā... dziļš... man ar tāda noskaņa... (a uz durvīm uzraksts "vilkt"...)
mistik	2007-05-29 22:51
Tāds sentimentāls! Smuki!!
planeeta	2007-05-29 22:59
Jāā!:))
betbetmens	2007-05-29 23:27
mazliet sāk izdoties ,laikam
lauvene4	2007-05-30 03:21
labi uzrakstījies...:)
GedertsPiebriedis	2007-05-30 08:25
Grūti pateikt, ko konkrēti dzejnieks savā darbā gribējis mums teikt, bet skaidrs ir tikai tas, ka izmisumā arī kaķi, ne tikai cilvēks, var sev nodarīt ko ļaunu.
susulacis	2007-05-30 08:38
man žēl dzīvnieciņu :))
mazaa_burve	2007-05-30 13:32
"Pa aiznigušu pļavu nākšu, Peļķes būs izbristas, rokas sadzijušas" ... bet tas jau būs pēc tam, ... kaut kad vēlāk... Labs! :)
citrinitas	2007-06-02 15:27
Dzejolis tiešām labi uzrakstīts, ielikta dziļa doma spilgtā ,tēlainā valodā, kas raksturo liriskā varoņa uzņēmību, pārvarot šķēršļus,uzsākt jaunu, neaizmirstamu dzīvi, no kā daudzi vairās.Varoņa neveiksmes remdēs paša garīgais spēks..Nevajag raudāt- apliecinājums tam.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!