Biešu zupa- notriekta!!

Zibens sper un trāpa siltā biešu zupā,
Laimējās, ka netrāpīja blakus.. cūku pupās!
Biešu zupa iet pa gaisu ..nu bet katliņš-čupā!
Pērkons, rēcot smejas, blīvos gubu mākoņos,
Zemei kaltušai tas savu plāno ūdens zupu dos.
Dārdot mākoņvārti veras plaši vaļā,
Balta zupa, strūklas šķiežot gāžas zālē zaļā,
Zibeņi no liepām milzu tējkarotes greb,
Zeme pilniem vaigiem debess zupu streb un streb.
Vēji nopūš zupai bērzu, ķiršu, lauru lapas:
Ēdot, sašpļauj tās uz ceļiem,katras sīkas takas.
Maizes nav, tie piekož zarus, koku galotnes,
Ejot spārda, mētā ežus ,vardes, zaķus, vaboles.
Sabradā tie dīķos niedres , lēpju lapas zaļās,
Zāli, ziedus, krūmus rauj aiz matiem- nelaiž vaļā.
Visu zupu zemē izlējuši, smejot tālāk skrien..
Zemes radības pa dziļām, siltām plančkām brien.
Huligāni tikai padebešos skaļi smejas,
Darīt tālāk briesmu darbus- mākoņvāli veļas.
Sēžu lejā, raugu vērtas nesto postu,
Rasas lāsēm klātu svaigu ceriņzaru ostu:
Biešu zupa sabojāta:
Šito postu ...!!