Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pīle

viņš skatās manī lielām, neizteiksmīgām acīm
esot tādi, kas neatšķir to no tēva
es gaidīju viņu zem kokiem –
es gaidīju zem kokiem tevi
un sagaidīju nakti – pilnu tabakas
un pilnu asu, neciešamu smaku
tad nāca viņa – viņa visa bija melnā
un māte nepazīst vairs –
nu nepazīst vairs savu dēlu
pat mēnesis pat viena nolādēta diena
bet mēs – kā vispār nonācām tik tālu
tad pīle iznāca no ūdens un skatījās uz mani kāri
nu saki man – ko vēl tu darīt vari
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-05-28 12:05 
Nu šis jau ir tīri pat labs. Šeit atšķirtībā no augstākminētajiem ir jūtams
pārdzīvojums, kas arī ir viens no galvenajiem dzejas pamatiem. Ir bijis ko teikt un
izteiksmes forma ļoti saturīga.
 mistik  2007-05-28 21:39 
Es ar savām blondam smadzenem neko nesapratu...:( Laikam tur dikti dziļa doma?!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?