Atteikums

autors: kodax [dzejoļi]

Ceriņi laimi man piedāvāja,
mīļi atteicu es tiem,
laimes man ir pietiekami
kā sirds pukstos
mīlas zvani.

Ceriņi brīnījās, plēta rokas,
nu kā tas var būt,
visi meklē laimes ziedu,
bet te atteikums,
tas nevar būt.

Mīļi, mīļi pasmaidīju,
aizgāju pa savu balto taku,
pārbaudīju kabatiņas –
laime vietā,
nepazaudēju ne kripatiņas...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Pozy	2007-05-25 16:32
Ja tev nevaig laimi - atdot to man!!!
GedertsPiebriedis	2007-05-25 17:51
Dzejniece pavēsta, ka nav gribējusi līst ceriņu krūmā, jo tur sēdējis kāds kabatzaglis.
kollin	2007-05-25 18:44
Man pie loga veseli trīs laimes krūmi, divi balti viens lillā, tikai nav vēlēšanās rakties laimes meklējumos...:)))))
pagaliite	2007-05-25 19:05
Tas laikam ir briesmīgi - ja ir par daudz laimes. Var jau arī trīslapīti pameklēt...:)))
maska	2007-05-25 19:27
a kāpēc ar ceriņiem var dalīties, bet ar laimi ne...
klusaisMiileetaajs	2007-05-25 22:40
Ceriņu ziedēšanas laiks vienmēr atgādina manas nelaiķes sievas nāvi...
mistik	2007-05-25 23:14
Man pie loga arī zied ceriņi - tumši violeti, gaiši un balti! Es arī laimes ziedu nemeklēju, jo man ir visi viņu laimes ziedi!!! Man vajag viņus visus :)
ne_jau_taa	2007-05-26 05:53
Es arī gribu laimi kabatā:))))))
tavssargs	2007-05-26 15:57
Stājieties visi armijā, nāfik!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!