Ja dvēselei ir sirds

Cauri gadu gadsimtiem
cilvēki šķiroti tiek,
gluži kā izsijāti caur sietu,
no pirkstu galiņiem
līdz pašiem matiņiem
tie iziet caur varavīksnes lietu.

Nabadzība un bagātība
kā svešas māsas,
pārdalītas ar treknu svītru,
zemie slāņi ar augstiem jaucas,
kad gudrie risina šo mīklu...
Un tā vēl kultūra saucas!

Bet Dievs no debesīm vēro,
satraukti pieri rauc.
-Ak, mīļie ļautiņi, mīļie,
neziniet kā mīlestību sauc!
Tā jau nešķiro tautas,
visiem vienādi mirdz –
nabagiem un bagātiem,
ja dvēselei ir sirds...