Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

Naktī pie loga..

Kad ārā bij` nakts
Tad lietus raudāja
Es stāvēju pie loga rūts
Un raudāju tam līdz`
Par to, kā bija
Par to, kā būs
Par to, kā ir
Par to, kā nebūs
Asaras lēni krita uz rūts
Manējās iekšā
Viņējās ārā
Tu stāvēji loga otrā pusē.
Stāvēji, bet neredzēji
Manas asaras uz rūts
Tās kā lāses bira lejup
Bet Tu tās neredzēji
Vien smaidot stāvēji
Uz slapjās rūts
Es zīmēju vārdus -
Tavējo un manu
Lai tie tur, uz loga, paliktu
Kopā
Bet tie arī raudāja
Un pa lāsei lēni ritēja lejup
Tu aizgāji.
Es un lietus stāvējām
Un raudājām
Es iekšā
Viņš ārā
Par to, kā bija
Par to, kā būs
Par to, kā ir
Par to, kā nebūs
Viedokļi par dzejoli
 sibemols1507  2007-05-17 21:45 
Piedodiet, taču arī dzejā eksistē liekvārdība.
 planeeta  2007-05-17 22:47 
Prrrr
 pidulis  2007-05-17 23:35 
Ja laukā nebūtu lijis lietus, varbūt viņš būtu pastāvējis ilgāk un kaut ko arī
ierauzījis. Varbūt vajadzēja atvērt logu...
 GedertsPiebriedis  2007-05-18 07:46 
Autors raud par to, ka tas otrs stāv lietū iespītējies un nenāk iekšā.
 Burve77  2007-05-18 13:55 
Vai vai vaiiiii...es saprotu, bet pat man tas lietus par daudz tika...
 mistik  2007-05-18 23:34 
Varbūt tā ir dziesma...ar piedziedājumu?!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?