Pazudinot sevi ar tevi

Tu esi manas dzīves gaisma
Tu mans spēks un piepildījums.
Kad tevis nav, es tumsā gaistu

Tu esi tik patstāvīgs kā vēja dvesa
Bet esi mans drošākais balsts
Un šūpojos es tavās maigajās rokās
Un diega galā šūpojas mana dzīve

Un savāds nemiers, bezspēks un vājums
Tev aizejot mani pārņem
Un gribas raudāt un kliegt
Un dunci sev ribās triekt

Un grimstu un grimstu, un grimstu
Tev līdz
Un pazudinu sevi ar tevi
Izdegu jūsmīgā mākslīgā kaismē
Kas tukša ir un ārišķīga

Bet sirds mana naivā un bērnišķā,
Protams, alkst tikai viena -
Lai mani mīl un ciena!