Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...mīt

Kā mēness veras visumā,

Kur viņa zvaigzne mīļotā,

Tā ieklausos es klusumā

Kur Tava sirds pukst tālumā.

Ja visums kādreiz mainīsies,

Un mēness zvaigznei piekļausies

Būs ļauts ar Tevi satikties,

Un sirdīm mūsu apskauties.

Tik pagaidām viss tā kā ir,

Mūs arvien liktenis vēl šķir,

Un laikam visumam tā tīk,

Ka mēness zvaigzne tālu mīt.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2007-05-16 14:18 
šis ir jauki uzrakstīts...:)
 mazaa_burve  2007-05-16 15:41 
Pavērās zvaigzne lejā uz zemi - ezerā Mēness atspīdums: tāds liels, skaists un
mierīgs... Un tad viņa krita...
Bet kāds cilvēkbērns to redzot, sev teica:
"Zvaigzne krīt... es vēlos..." :)
 kodax  2007-05-16 16:00 
Nu burvīgi! Jauki! Skaisti! :))
Nu super!!!
 GedertsPiebriedis  2007-05-16 17:06 
Oho romantiskās dzejas maestro turpina iesākto, kas priecē ne tikai daiļo lasītāju
sirdis, bet liek arī skarbiem vīriem notraukt pa skopai asarai.
 taale  2007-05-16 21:31 
ļoti jaukas rindas :)
 klusaisMiileetaajs  2007-05-16 22:14 
Ko Tu pa naktīm dari, ja ir laiks debesīs blenzt? :))
 mistik  2007-05-16 22:16 
Man ļoti patika mazās burves komentārs... :)
 ne_jau_taa  2007-05-17 01:48 
Ja mēness zvaigznei piekļausies....
Briesmīga visuma katastrofa!!!:)
Skaists
dzejolis!
 kollin  2007-05-17 09:10 
Skaists dzejolis!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?