Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Naktstaurenis
Ir neīsts tas naivums, ko neslēpj tavs skatiens,
Nav it ne kā īsta vairs palicis tev. Pa drusciņai vien ir viss izdāļāts, atdots, Ikvienam, kas vēlējas paņemt ko sev. Pret pērlēm sen iemainīts jaunības svaigums, Pret dimantiem - glāsmainā āda kā zīds. Un kas to lai atmin, kur palicis mulsums, Un smiekli tik kautrie, ko vairs neatpazīt. Nu centies tu atdot to pēdējo - miesu, Kas vērtē vien tiem, kas ar mazumu sirgst. Ir man tevis žēl, es tādēļ vien ņemtu, Tik kam man šī gaudenā čaula bez sirds?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|