Dzīves ironija :D

Vārdi tā kā pupas bira,
Paps aiz dusmām nost jau mira,
Kad tas šo to uzzināja,
Asras pāri malām lija.
Pagātnei ardievas māja,
Kas vēl nesen jauka bija.
Sieva- tā ir vieta vāja,
Kā šo piemin, tā šis kauc.
Runā tā kā jucis būtu,
Ka debesis ar zemi jauc.
Pārāk daudz kvēlu jūtu
Dāvājis tas sievai savai.
Sieva projām aizskrējusi,
Vārot, cepot piekususi,
Cik var rauties tā pa nātrēm,
Ja pretī laimes vārtus ver.
Aizmirstos par visām raizēm,
Jo dzīve likteņkausu sver.