Ticēšu pēc tam

autors: forele [dzejoļi]

Mana sirds nav kristāla vāze,
kur rozes kā cietumā kliedz.
Tā - dzīvu ievziedu smarža,
kas dzelžainu saprātu liedz.

Jel redzi, kā trīsuļo gaiss,
jel dzirdi, kā asinis runā!
Tik salds ir mans Malstrēms, un baiss,
grimt, pazust pavisam šai dunā...

Jā. Tomēr mazliet vīpsnājoša liesma,
un citas dimensijas dziesma.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
susulacis	2007-05-14 12:49
Labi , ka neesi vāze un neko neturi ciet :))
GedertsPiebriedis	2007-05-14 13:26
Dzejnieces māja ir ieslodzījuma vietu tuvumā un bieži dzird cietumnieku izmisuma kliedzienus, par ko pastāsta arī lasītājam.
forele	2007-05-14 13:58
Paldies, puiši, par izpratni! :DD)
dorotii	2007-05-14 14:37
forele dzīvo vairākās dimensijās,tas nu ir skaidrs.
kodax	2007-05-14 15:49
Šodien viena dimensija, rīt - cita! Tāda mūsu dzīve. Sliktāk būtu visu laiku dzīvot vienā gammā!!! Paldiesiņš!
klusaisMiileetaajs	2007-05-14 16:42
Forele pati sēž Iļģuciema cietumā un strādā tur par kasieri. :))
forele	2007-05-14 17:09
Iļģuciema cietumā, starp citu, biju uz Ziemassvētkiem... kādā evaņģelizēšanas pasākumā. Nekliedza jau viņas tur, bet... spēju iedomāties.
t_Pauliine	2007-05-14 20:27
:)
mistik	2007-05-14 21:54
:)
planeeta	2007-05-15 00:20
:)
kollin	2007-05-15 07:07
Skaists dzejolis!:))) Romantiķe!?:))))
forele	2007-05-15 08:30
ARĪ, kollīt.:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!