Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Cietais rieksts

Rieksts sapuvis serdē,
Bet čaula kā bruņas,
Pēc izskata nevērtē:
Vētras sakultās dūņas.
Tik dzelmi, kas zūd,
Tik straumi,kas plūst.
Paliec tu pats,
Lai nesaka kāds.
Tu sapuvis serdē
Tu pasauli mērdē!
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-05-11 12:34 
Ļoti labi izteikta doma!
 dorotii  2007-05-11 12:47 
Mjā, drīz sāksies riekstu laiks, un būs ļooti nepatīkami,ja ,pāršķeļot čaulu, kodols
nebūs ēdams..:)
 anina  2007-05-11 17:55 
Viegli jau nav būt pašam, bet lai izdodas!!!
 planeeta  2007-05-11 18:59 
Man tīri labi patika.:))
 klusaisMiileetaajs  2007-05-11 19:43 
Pasaules mērglis! Labs dzejoļa noslēgums. :))))
 mistik  2007-05-12 00:51 
Riekstam arī var pateikt, ka iekšā nekā nav - viņš ir vieglāks un grab...
 Plaanpraatinjsh  2007-05-12 08:51 
planeeta,
Tev garšo tārpaini rieksti?! Vienreizēji! Roc sliekas tām nav
čaumalas.
Nieki vien.
 planeeta  2007-05-12 11:14 
Plp, muļķadesa, dzejolis patika, grrrrr!
 tavssargs  2007-05-12 14:24 
Kāpēc sliekas?
 soleisa  2007-05-12 18:59 
labi pateikts, tiešām :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?