Vāverei ritenī

Skrienu kā vāvere ritenī,
apstāties vaļas nav,
bet gribas vēl izbaudīt ziedoni,
gan jau uzspēšu gan.

Diena nomaina dienu,
bet nemainās nekas,
savā skrējienā pazaudēt varu
ziedoņa burvības.

Pavasaris aizies,
atnāks vasara,
un atkal skriešu tālāk,
pagaidīs ziedu valstība.

Tikai kad aizies gadi,
varbūt sapratīšu es,
ka par naudu, ko skrēju pelnīt,
man nenopirkt pagātnes...