Vienaldziiba...
Ir ziema,
Tik auksta un barga,
Ka elpa aizraujas klusumaa!
eS staavu plaanaa kleitinjaa
Un gaidu tevi...
Kas sasildiitu mani...
Bet tevis nav
Un nebuus ar
Jo tev vienalga,
Ka nomirshu eS te
Gaidot tevi vienatnee...
| Viedokļi par dzejoli |
| Lodveida_zibens |
2004-05-27 13:09 |
| Hmm, arī naivisms. Tomēr Cibiņa nāve bija ievērojami iespaidīgāks apraksts. |
| pooh |
2004-05-27 16:01 |
nemirsti gan klusumaa,
ziemaa kleitinjaa.
vasara |
| new_born |
2004-05-30 18:09 |
paarsvaraa visos tavos dzejolos domiinee vieni un tie pasi vaardi...diezgan smociiti
dzejoliisi taadelj kas taa iisti nenaak no sirds... - mans viedoklis :)- |
| Songlessbird |
2005-01-30 23:22 |
man driizaak skiet, ka nedaudz pietruukst speejas savas sajuutas kaut kaadaa veidaa
materializeet - dzejaa, nerodas shaubas par to, ka viss naak no iekshienes, bet
nepietiek speeka to izteikt skalji.....varbuut pagaidaam |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!