Braucot
garām slīd skati
un domas lēzeni šūpojas:
dzīve uzskrējusi uz sēkļa.
Cik sekli!
Dvēsele klusē,
āmurs sit vienu ritmu
pragmatisku.
Savu sirdi pamanīju
pie dzelzceļa pārbrauktuves
sirds veida puķu dobē,
nemiers dun garām
apkārt akmeņi,
vidū zied prīmulas -
pazīme prim -
cerību atvasinājums.
| Viedokļi par dzejoli |
| kodax |
2007-05-10 18:56 |
| Laba doma! |
| viibotne |
2007-05-10 19:01 |
ai! otrā rinda labojama:DD
"un domas lēzeni šūpojas" |
| t_Pauliine |
2007-05-10 20:34 |
šitā nav laba doma, šitā ir konstatējoša doma, bet nu tur neko nevar darīt... bet
dzejolis ir labs...
:) |
| GedertsPiebriedis |
2007-05-10 21:20 |
Dazejolis labs, bet derētu izvērst domu, no kura skatupunkta autore novērojusi puķes.
Nav skaidrs, vai no vagona loga, vai no automašīnas, gaidot šlagbauma pacelšanos. |
| t_Pauliine |
2007-05-10 21:38 |
| viņa joprojām gaida šlagbauma pacelšanos;))) |
| mistik |
2007-05-10 22:32 |
| Kaut kas aizķēra! Varbūt šlagbaums?? :) |
| kollin |
2007-05-11 07:37 |
| Labs dzejolis!:) |
| planeeta |
2007-05-11 11:29 |
| Ir labs!:)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!