Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

EN

Mirstošas saules gaismā,
Manas noasiņošanas krāsā,
Netīras skaņas upe tek
Caur pilsētai manai.

Apgriezta glezna rāmī.
Caur tukšo ielu fasādēm
Gaidu iznesam zārku otrādu,
Tik klusi.

Pagalmā, šķērssoļu krustā
Iespīd atkailināts ķermenis
Mēness gaismā mana roka trīc,
Tā kas nav īsti mana.

Neīstai pagātnei,
Ar fleksi galvu griež nost.
Tagad ar vienu roku
Pagriežu gleznu
Ar autoru pa kreisi no rāmja,
No tās pašas lejas.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2007-05-10 20:25 
pagātne nekad nebūs īsta...
 GedertsPiebriedis  2007-05-10 21:22 
Autors šajā darbā vērš uzmanību un dažkārt novēroto pasaules (ne)kārtību un mudina
lasītāju ievērot tradīcijas.
 Lichia  2007-05-10 22:28 
Ļoti patīk šī brutālā estētika!
 forele  2007-05-11 01:30 
Naktī lasot vēl iespaidīgāks.
 planeeta  2007-05-11 11:28 
Šitais gan labs!:))
 dorotii  2007-05-11 12:16 
Kaut kāds aizspogulijas variants-otrādais zārks,nogriež galvu un paliek tikai viena
roka,autors pa kreisi gleznā..manuprāt,autors ietekmējies no divām bērnu literatūras
pērlēm-Alise aizspogulijā un Greizo spoguļu karaļvalsts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?