hmm kaut kas ne visai

Pār kalniem un lejā
Trīs tiesneši jāj.
Rokās tiem raksti,
Kas likteni lemj

Viens, līdzīgs saulei-
Kas dzīvību dveš.
Otrs, Dieva dāvana-
Jauneklīgs smaids.
Trešais, pats gudrākais-
sirmgalvis.

Vēl diena tā spēku nezaudē,
Kad tiesneši
Naktsmītni mežā nu rod.
Pie naksnīgām būtnēm,
Kas dvēslei liek krist.
Elfiem un meža gariem.

Pie mūžveca koka tie paglābjas
Krīt viņa saknēs un dvēsle tiem kauc,
Jo nedrīkst šai mežā Dieva mielastu dalīt.
Pagāja stunda.

Pār tālo zemi tie būtībā spriež.
Tā zeme tik sena,
Tā slēpta tiek kalnos
No gariem un ļaunajiem spēkiem.

Trim tiesnešiem uzdevums dots
Stāties labajo pusē un lemt,
Par Lēdīju Nakti.
Tā jāglābj no jūrzemes cilts,
Kas mēnesi nocelt
No debesīm vēlas.

Naktī, kad mēness nespīdes vairs
Lēdija Nakts tumsā būs tīta
Un Izstaros gaismu
Tās bālais vaigs.
Tad celsies no okeāna dziļumiem
Trīs eņģeļi, kas atriebē mieru rod,
Aiz viņiem nāks posts ar valdnieku galvā
Slaveno Nurmisu.

Un nebūs ne prieka ne bēdu vairs,
Jo karalis ļaunais sāks jūtas mums zagt.
Tas dzīros un dejos lādē ar jūtām,
Un zeltā būs vērts katrs
Smaids, katra bēda