Nevajag bruņas!
Viņš uzvilka bruņu vesti
pirms iešanas tautā,
lai vārdi,
kas pa gaisu plūst,
neievainotu
mazo cilvēciņu,
un vārdi viens aiz otra
lidoja saujā,
mīlas pilni,
cilvēciņš iekrita kaunā,
novilka savu vesti,
iemīlēja pasauli šo
agrāk nepazīstamo...
Viedokļi par dzejoli |
betbetmens |
2007-05-08 15:02 |
Tavssargs šito neatbalstīs |
planeeta |
2007-05-08 15:08 |
Doma man tīri labi patika.:)) |
forele |
2007-05-08 15:47 |
Doma man pat ļoti patika, tikai dzejiskuma pamaz. |
kollin |
2007-05-08 16:29 |
Aha, kaut kā neskan,,, |
GedertsPiebriedis |
2007-05-08 18:15 |
Piekrītu betbetmena un planētas viedoklim, bet sevī domāju par to mazo bērnu. |
sibemols1507 |
2007-05-08 18:34 |
Tur ir mīļums iekšā. Neveikls, bet labs. |
mistik |
2007-05-08 23:09 |
Piekrītu sibemols ! |
tavssargs |
2007-05-09 09:27 |
Bruņu veste noteikti jālieto, kā norāda Reglaments. Tā sevišķi nepieciešama, tiekoties ar Irākas tautu Stambulā. |
Bils |
2007-05-09 16:10 |
a Stambula nau Turcijā?...:) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|