Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

musu cels

es aizgaju bet vardi palika
es velak pec tiem atnakshu pakal
tu aizgaji manas acis palika skatiens tavejais
parak sapigs un noskumis

es satveru tavu roku
tu satveri ari manejo
es izteicu vardus
tu tos uzklausit nevelejies

es klusam noliecu galvu kaut ari to negribeju
es klusitem pagriezos lai nepaspetu
nepaspetu uz to bridi
kad no tavam acim maza asara birst

mums laikam nebija lemts
visu kas bija paredzets mums saturet
musu liktenis bija cela krustojums
tev pa labi man pa kriesi

ne nebaidies no ta kas bija darits nepareizs
musu liktenis but kopa bija ka cels greizs
ejot sho celu kas bija akmeniem kaisits
nebija isti prieksh mums taisits
Viedokļi par dzejoli
 forele  2007-05-06 23:24 
Jocīgi... lasīju šī autora darbiņus un tad nolēmu apstīties profilu... sagaidīju, ka
ieraudzīšu kādu, kam nav vēl sešpadsmit..:)
 lauvene4  2007-05-07 02:26 
dzimtā valoda...cik padsmit kļūdu ir pirmajā pantā?..:)
 endijs20  2007-05-20 11:35 
aij aija aij aij jus neko nerubi!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?