Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sitas

Sitas,
Tevi ieraugot,
Tauriņi krūtīs.
Sitas
Un elpu žņaudz ciet.
Iemāci, laiks, mani
Attaisīt krūškurvi,
Atlauzīt ribas
Un ļaut, lai tauriņi
Iet!
Sitas,
Spārni bez krāsas
Sit sirdi,
(Kādreiz tie glāstīja).
Dzirdi?
Kā viņi skan?
Varbūt laiks kādreiz
Apžēlos mani
Laidīs tos brīvē
Un palīdzēs man.
Sitas,
Viņi bez mitas,
Sitas,
Aizlauztiem spārniem
Sitas,
Un nevēlas rimt.
Tā vietā,
Lai pārgurtu,
Tā vietā,
Lai pazustu
Ar katru reizi,
Kad tevi redzu,
Viena tauriņa vietā
Uzrodas simts.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-05-02 22:38 
Smuki, bet varēja arī īsāk, uz vidu saguru pat.:)))
 GedertsPiebriedis  2007-05-02 22:39 
Entomoloģija un anatomija.
 Neatliekama_Rakete  2007-05-03 09:35 
Taureņu tēmas iztirzājums ar papildinājumiem no viskaut kā kas dzirdēts it kā labā
dzejā. Kopskats manā skatījumā bezgaumīgs.
 mistik  2007-05-03 22:03 
Dikti agresīvi tie kukaiņi!! Vispār jau nav ko kreņķēties! Taurina mūžs - viena
diena...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?