Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sapnis bez atbildes...

Tik klusi kā sniegpārslai krītot no debesīm
Tu uzrunāji mani.
Tik silti kā spožākās saules ieskartai pļavai
Man kļūst, kad mierini mani.
Tik laimīga kā bagāta pilsētas meitene
Es esmu, kad uzrunā mani.
Tik skumja kā jūra vētrā
Es kļūstu, kad redzu Tevi drūmu.
Tik strauji kā karstasinīgs tango
Mana sirds sitas, kad domāju par Tevi.
Tik nemanāmi kā acu skatiens tumsā
Es Tevi esmu iemīlējusi.
Tik kvēli kā liesmojoša ogle
Liesmo mana dvēsele alkdama pēc Tevis.
Tik neiespējami kā paņemt rokās zvaigzni
Man Tevi sastapt savā ceļā.
Vel neiespējamāk par to visu,
Piepildīt sapni esot Tev līdzās.
Šim sapnim, ko sapņoju par Tevi
Atbildes nav,
Jo nedzirdi mani Tu.
Un iespējams nesadzirdēsi nekad...

Viedokļi par dzejoli
 Satelits_Dzeja  2007-05-02 16:35 
Komplekts, nesaraujams. :)
 planeeta  2007-05-02 17:11 
Vai!
 klusaisMiileetaajs  2007-05-02 18:34 
Viss kārtībā! Es jau dodos pie Tevis!
Parīt būšu klāt.
 mazaa_burve  2007-05-02 21:16 
kaut kā pamaz no dzejas...
 mistik  2007-05-02 21:51 
Nu smuks sapnis! Tiešām pilns komplekts!!
Veiksmi KM!!!!:)
 forele  2007-05-02 23:28 
Man būtu prasījies ne tik tiešu nosaukumu. Kā anotācija.:)
 Neatliekama_Rakete  2007-05-03 09:42 
Manās acīs šī dzejoļa šarms ir tas, ka tas ir tikai ķieģelītis konstrukcijā. Tā ir
paradoksāla sajūta, kad aplūko detaļu, kura pati par sevi ir visai neinteresanta, bet
tad es ieraugu konstrukciju un redzu, kādas jaunas formas veidojas - tādas kā slēptās
līnijas, formas. Tas ir kā no miglas attēls.
 anina  2007-05-03 13:44 
Visam savs laiks un sapnis var kļūt par īstenību!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?