Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pavadraksts

Esmu gatavs skriet,
Ja gribi, tad skrien man līdz.
Esmu gatavs lekt,
Lūdzu, lec man līdz!

Pasauc mani, kad skaidri zini, ka
Būsi tur, kur mūs visus tur, bet nenotur.

Un atkal ziema cauri,
Ledus izkausēts.
Es nepiederu pie tiem,
Kas dzīvi notērēs.

Tu tikai pacel acis
Un tālāk nes to,
Kas vēl nav pazaudēts no manas pasaules.

Iztērē to visu!
Galu galā - sapnis būs un viņi noticēs.
Un putni, sadodoties spārnos,
Man palīdzēs, pat ja nepaspēs,
Viņi noticēs!
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-04-21 00:46 
Hmm, nu nevar saprast, šobrīd patīk.:))
 lauvene4  2007-04-21 01:08 
kaut kas man tur patīk:)
 klusaisMiileetaajs  2007-04-21 16:31 
Zinu no savas pieredzes - putni ir atsaucīgi cilvēki, jā!
 GedertsPiebriedis  2007-04-22 18:11 
Dzejolis par lekšanu un skriešanu, ko putni var pārprast un liegt savu palīdzību, lai
gan darba beigās autore tam netic.
 Minelli  2007-04-23 08:14 
jauki!
 Plaanpraatinjsh  2007-04-23 09:14 
Līdzi neskriešu, bet Tu paskraidi vien, es pasēdēšu un pagaidīšu. Uzpīpošu.
 Neatliekama_Rakete  2007-04-23 10:53 
Katastrofāli neveikls, dikti jau banāls un ļoti tāds pacilāti pompozs gabals. Galīgi
nešķiet izdevies.
 saharins  2007-04-26 06:34 
Vai nu tā ir, ka tu dzīvi netērē lieki?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?