Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ēnas

cilvēku ēnas ir tikai
apģērbi nomesti mitrajā zemē
uz kreiso pusi

atspulgi reālā pasaulē
pie vilnas skrodera šūti

tie nomesti zemē
gaišumā dzeļ
kā bites nektāra vaigā
tie dievina cilvēku
šūpulī liktu
tam nesadragāta ēna

nav tiesa
ka cilvēka vientuļi dzimst
un vientuļi pamet
šo zemi

nomestās ēnas
klusumā šņukst
izraudot visas
pazemes bēdas

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-04-21 00:40 
Šitais man patīk.:))
 holikis  2007-04-21 09:42 
Ir labi...
 kollin  2007-04-21 10:07 
Njā...lika aizdomāties...labs, ļoti patika!:)
 mistik  2007-04-21 16:19 
Pievienojos kollin !
 klusaisMiileetaajs  2007-04-21 16:33 
Nevaru iedomāties to skatu, kā "bites nektāra vaigā dzeļ". :)))
 harison  2007-04-22 17:42 
Super!!!!!!
 GedertsPiebriedis  2007-04-22 18:14 
Autore savā darbā pievēršas pananormālajām parādībām un par nepieciešamību analizēt,
cilvēkam vēl neizprotamos procesus, pārliecina arī lasītāju.
 Plaanpraatinjsh  2007-04-23 09:17 
klM,
tad iedomājies savu vaigu.Ko piesienies jaunai dzejniecei - viņa ir meklējumu
sākumos, bet es jau zinu ,kas Tev faktiski padomā.
 Neatliekama_Rakete  2007-04-23 10:57 
Ja pieņemam, ka saturs būtu jēdzīgs, tad izpildījums manā skatījumā ir vienkārši
neuztverams. Ļoti haotiski viss tā sanācis, brīžiem kaut kas ļoti naivs, tad atkal
kaut kādas atziņas. Ļoti tāds liels bezstils kopumā. Bet stilam ir jābūt jo iedvesmai
un domai ir stils, tikai tas ir jāizsaka tā kā to prasas stils - iekšējais, jo tad
tas arī kļūs ārā redzams. Tā es domāju.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?