Guļošais

Ar aizvērtām acīm eju pa dzīvi,
Un klūpu pamestos sprunguļos.
Ar sasistu pieri un pirkstiem asinīs
Gludai vietai pāri nocīnos.
Kā aklais no dzimšanas brīža
Krītu pēc noieta sprīža..
Es viens šai ceļā bez gala,
Nāku no pasaules malas:

Ir tikai kalni, gravas un lejas
Dievs , eņģeļi , velni: tie visi par mani smejas.
Es pamests viens un nejūtu sevi..
Bez rokām , bez kājām , bez sejas
Viens savos sviedros nocīnos.
Vai esmu es cilvēks ,
Vai nolādēts zvērs?
Varbūt , ka puteklis pasaules ceļos??
Kas acis manas reiz vaļā vērs?
Bez mērķa pa zemi - mūžībā veļos…