Stop motoriem!

Atmiņu masīvu pļavas - tumšas
Biezu smilgu zāli klātas,
Viļņojošā terasē vējš laika skalo.
Un skumju darva tek caur skūpstvietu,
Pārplūst un javā manās kājas.
Skumjas, korī daudzbalsīgā -
Skumjas! - lēni strazdu mākoņi.

Un tu,
Tu stāvi pa pusei durvīs - klusējoša,
Pa pusei mūžībā,
Pa pusei manā realitātes tumsā.
Un es,
Noenkurotā izteiksmes kuģī.

Sapņu vieglais krekls,
Piesvīdis un nomests uz zemes.
Nekā tāda man nav un kā būt, ja nav?

Apraksti idejas,
Ieraksti datorā,
Saņem gaismu,
Nodod siltumu.
Klusu čirkst kā cietais vakaros.
Crk, crk .. jē.