Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Katram sava taisnība.

Aizmirst visu,
Palaist vējā
visu to, kas bij’ starp mums!
Tagad katrs iet savu ceļu,
Katrs savu dziesmu dzied.
Bij’ mums labi, nav ko liegties.
Tagad viss ir atmiņās.
Pārāk daudz starp mums bij’ melu,
Katram sava taisnība.

Tas ir stāsts no mūsu dzīves:
Toreiz bijām divatā,
Tagad esam katrs par sevi,
Katram sava taisnība.

Viedokļi par dzejoli
 kollin  2007-04-09 18:27 
labs!:)
 skaidrija  2007-04-09 18:43 
Bēdīgi,bet dzīvē tā notiek.
 soleisa  2007-04-09 20:24 
dzejoliss kā dzejolis :)
 planeeta  2007-04-09 22:34 
Nekāds, pf.
 anina  2007-04-09 23:26 
Grūti ir ar to savu taisnību!!!:)
 pidulis  2007-04-10 01:23 
"Ugunskurs nakts tumsā kvēlo,
dzirkstis gaisā
pa-aceļas...
--------------------
Mīla, kas reiz aizgājusi,
nekad neatgriezīsies."
 Neatliekama_Rakete  2007-04-10 13:52 
Nu jā, bērnišķīgs tralalā tralliņā par dzīvi, kas galīgi nav trallallā. Bērniem
varbūt der šādi teksti, bet ne pieaugušajiem. Kāpēc bērniem? Tāpēc, ka būsim reālisti
ir grūti nodzīvot ar bērnišķīgiem priekšstatiem - tavs brālis stiprāks, mana nūja
lielāka utt. Patīk jau tikai to labāko no bērniem ņemt, bet jā ņem tad jāņem viss.
 tavssargs  2007-04-10 20:21 
Vajag sadot pa purnu!
 pidulis  2007-04-10 21:51 
Sarg, kad Tu kaut ko raksti, vajag padomāt arī par saviem tuvākajiem! Lasot Tavu
komentāru, es gandrīz dabūju vēderā krampjus, bet ģimenes ārsts pēc svētkiem vēl nav
atguvies!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?